Man garšo eklēri, tādēļ vēlējos tos pagatavot pati- eleganti garus, slaidus un bezgala gardus. Arī iepriekš esmu tos gatavojusi, taču līdz šim nezināju īsto recepti, kā arī nebiju iegādājusies īsto konditorejas uzgali, to pagatavošanai. Taču nu varu savās jaunajās prasmēs padalīties arī ar jums. Par to kā tos gatavot, par trikiem un noslēpumiem lasiet tālāk:

Sastāvdaļas eklēru mīklai:

1. 75 g ūdens
2. 75 g piens
3. 75 g sviesta
4. 5 g cukura
5. 5 g sāls
6. 100 grami milti
7. 3 olas (aptuvenais kopējais svars 150 grami bez čaumalas)

Vienmēr iesaku visas sastāvdaļas sagatavot jau iepriekš. Šajā receptē tas ir ļoti svarīgi! Katliņā uz lēnas uguns liek ūdeni, pienu, sviestu, cukuru un sāli. Lēni maisot, karsē līdz cukurs, sāls un sviests izkusis. Neļaujiet pienam uzvārīties. Noņem no karstuma un nekavējoties pieber miltus. Maisa līdz visa masa kļūst viendabīga. Ja veidojas kunkuļi, maisiet vēl, līdz tie lielākoties ir izšķīduši. Tad masu liekam atpakaļ uz vidēji karstas plīts un lēni maisot ļaujam mīklai karsēties- aptuveni divas minūtes (teorētiski mīklas temperatūrai vajadzētu sasniegt 75 grādus). Izveidosies tāda kā mīklas pika, bet katliņa dibens pārklāsies ar plānu, dzeltenīgu mīklas kārtiņu- to nedrīkst skrāpēt nost. Tad mīklu no katliņa pārliekam bļodā, kurā mīklu ar rokas mikseri kuļam aptuveni 30 sekundes (tas ļaus mīklai nedaudz atdzist), tad pa vienai pievienojam olas. Kad mīkla kļuvusi viendabīga- tā ir gatava.

Cepamo pannu pārklāj ar cepamo papīru. Ja eklērus cepat pirmo reizi, ieteiktu to atrašānās vietu atzīmēt ar zīmuli cepamā papīra otrajā pusē. Tad tie nesanāks šķībi vai dažāda lieluma. Eklēru masu pilda konditorejas maisā ar šādu te uzgali:Tā diametrs ir 1,5cm (varat izvēlēties no 1,3-1,5cm) un tam ir daudz mazu zobiņu. Tieši šie zobiņi palīdzēs eklēru masai cepoties nesasprēgāt, neatvērties, bet palikt elegantai, tievai, garenai- bez “kalniem un lejām”. Masa jāizspiež veikli, lieki nekavējoties, jo citādi un pannas nonāks pārāk liels mīklas daudzums un eklēri sanāks milzīgi. Tiem vajadzētu būt aptuveni 13cm gariem (bet tas, protams, ir gaumes jautājums).

Cep 180 grādos, aptuveni 35  (varbūt pat līdz 40 minūtēm, atkarībā no krāsns). Kad liekas, ka eklēri ir gatavi, tos ieteicams pacept vēl kādu minūti, jo eklēru mīklai jābūt kā kraukšķīgam gaisīgam apvalkam, tas nedrīkst pārāk ātri kļūt mīksts. Kad eklēri ir gatavi, tiem nekavējoties apakšpusē izdur nelielu caurumu un atstāj atdzist. Lietojat virtuves cimdus- jo eklēri būs karsti! Caurums nepieciešams, lai no eklēriem izdalītos tajos esošais kondensāts (ūdens tvaiki), kas pēcāk var padarīt mīklas čauliņu mīkstu. Kad tie atdzisuši, pienācis laiks pildīšanai- te nu iespējas ir dažādas. Man vislabāk garšo tradicionāls olu- sviesta krēms, kuru pagatavošanā noteikti iesaku lietot īstu vaniļu (recepti atradīsiet bloga arhīvos). Cilvēkiem, kam šis krēms neiet pie sirds, iesaku maskarpones- vaniļas krēmu, ko pagatavo no vienāda daudzuma maskarpones siera un tik pat daudz sakulta saldā krējuma, pēc garšas pievienojot cukuru un vaniļu.

Eklērus pilda sekojoši: Kad tie pilnībā atdzisuši tajos iedur- divus vai vienu caurumu (viens jau ir-kuru, izdūrām uzreiz pēc cepšanas). Izvēlēto krēmu pildām konditorejas maisā ar spicu, garu uzgali, to pakustinot uz visām pusēm, tā lai tiešām viss eklērs būtu bagātīgi pilns ar krēmu.

Beigu beigās eklēri vēl jāpārklāj ar glazūru- 100 gramus tumšās šokolādes, 100 gramus saldā krējuma un 20 gramus cukura sīrupa karsē un lēnas uguns, maisa līdz izveidojas viendabīga masa un šokolāde pilnībā izkususi. Tajā lēni iegremdē pildītus eklērus. Vieglāk ja glazūru būsit pārlējuši no katliņa, kādā lēzenā traukā.

Lūk arī mani eklērīši:

Eklēru cepšanā esot 5 grēki jeb kļūmes:

1.Līdz galam neizcepti eklēri-tiem jābūt zeltaini brūniem un stingriem. Ja pārāk ātri izņemsit no krāsns, tie var saplakt vai arī pārāk ātri uzsūkt pildījuma mitrumu.

2. Plakani eklēri-būsit pieļāvuši kļūdu mīklas pagatavošanā vai arī pārāk ātri izņēmuši eklērus no plīts.

3.Eklērus jāpasniedz tajā pat dienā, kad tie ir pildīti. Citādi pildījums pārāk samitrinās mīklas kārtiņu, tā kļūs ūdeņaina. Ja nepieciešams, iepriekšējā vakarā varat izcept eklērus, bet to pildīt gan ieteicams, tikai neilgi pirms ēsanas.

4. Saplaisājuši eklēri- lielas plaisas ir grūti glazēt, tās nav īpaši glītas. Taču būsim atklāti- garšu gan tas nemaina.

5. Ķēpīgi un “nekārtīgi”eklēri- glazūrai vajadzētu būt vienmērīgai, tai jāatrodas eklēra augšdaļā, nedaudz sedzot sānus. Glazūrai nevajadzētu pilēt pāri eklēra malām.

Ieteikumi eklēru cepšanā:

• Centieties izmantot pēc iespējas kvalitatīvākas sastāvdaļas. Eklērus neēdam katru dienu, tie ir īpašs gardums, tādēļ ir vērts investēt labās un svaigās sastāvdaļās.
• Ja pienā nebūs izkusis sāls un cukurs- to kristāli var veicināt eklēra plaisāšanu.
• Daži pavāri eklēra masu pārklāj ar olu dzeltenumu, lai tie kļūtu īpaši zeltaini (tas jādara ļoti uzmanīgi un maigi). Es tā vietā eklērus pirms cepšanas pārkaisīju ar pūdercukuru, tas karamelizējoties veido papildus brūnumiņu, kā arī padara garoziņu nedaudz kraukšķīgāku.
• Pārliecinieties, ka glazūra ir pietiekami bieza. Ja tā šķiet par šķidru un no eklēra pil, ielieciet to uz dažām minūtēm ledusskapī.

Lai izdodas!