Olu krāsošanai mūsu ģimenē ir senas tradīcijas un ar šo pasākumu ir saistītas daudzas manas bērnības atmiņas. Jau pirms Ziemassvētkiem maisiņā tika vāktas sīpolu mizas, par īpaši labām tika atzītas tās, kuru krāsa bija sarkanīga. Bet kādā atvilknē galbājās marles lupatiņas un lentītes, kurās gadu no gada tika tītas olas. Dienā pirms Lieldienām abas ar vecmāmiņu devāmies uz piemājas dārzu vākt dažādas puķītes, zaļumus, lapiņas, sūnas un citus niekus, lai oas padarītu īpaši krāsainas. Bet vislielākais prieks bija izsaiņot marles lupatiņu un ieraudzīt unikālu zīmējumu, kāds nu katru reizi sanācis.

Jau vairākus gadus olas krāsoju pati savās mājas. Taču to gatavošana principā neatšķiras no bērnībā vārītajām Lieldienu olām. Tāpat vairākus mēnešus vācu sīpolu mizas, kaut pirms Lieldienām bija iespējams kādā lielveikalā tās iegādāties glīti sapakotos maisiņos. Ir bijuši gadi, kad esmu noslinkojusi, tad nākas iepirkt vairākus kilogramus sīpolu un cītīgi lobīt. Bet arī tas ir interesants process. Un gluži kā bērnībā, pirms olu krāsošanas dodos meklēt dažādus zaļumus un sīkumus, kuri palīdz padarīt olas vēl krāsainākas. Gadu gaitā ir izveidojušies savi principi kā to lietu darīt.

• Par vislabāko metodi atzīstu tradicionālo olu krāsošanu sīpolu mizās.
• Kādu olu var novārīt arī stiprā piparmētru tējā- rezultātā iegūst brūni zaļas olas (iesaku lietot baltas olas)
• Dažas olas var vārīt arī kopā ar vārītām bietēm, esmu pat izmantojusi veikalā nopērkamās biešu zupas
• Zilas olas var pagatavot, ja tās vāra melleņu un citu ievārījumu sajaukumā. Pēc vārīšanas tās nedrīkt skalot, jo citādi olas būs viendabīgā krāsā, tām nebūs individuāla raksta.
• Spilgtākai krāsai pie vārāmā šķidruma jāpievieno galda etiķis (tikai pāris ēdamkarotes) un nedaudz sāls.
• Olas jāvāra uz nelielas uguns, tad tās nepārsprāgs. Ja arī gadīsies šāda nelaime, etiķis neļaus olas saturam iztecēt.
• Interesantākam rezultātam olas iesaku tīt marles drāniņās, kurās vispirms ieliek dažādus sīkumus, kuri uz olām atstās interesantus nospiedumus. Olas cieši nosien.
• Skaistus nospiedumus atstāj vizbulītes, pirmās bērzu lapiņas. Marlītē ieberu arī grūbas, šķeltos zirņus vai rīsus. Baltus plankumus atstās auzu pārslas. Olas var rūpīgi aptīt ar parupjukokvilnas diegu, arī tas atstās nospiedumu.