Apmēram reizi mēnesī mājās cepu svaigu maizi. Krāsnī top parasta baltmaize, maize ar žāvētiem tomātiem un melnajām olīvēm, maize ar bekonu un šad tad arī graudu maizīte. Tagad gribēju izmēģināt ko jaunu- franču maizi Briošu. Jāsaka, ka apskatot recepti jau no paša sākuma biju skeptiska, vai no attiecīgajām sastāvdaļām iznāks divi kukulīši (kā receptē bija minēts). Nu iznāca divi, bet mazi gan. Arī mīkla sākotnēji šķita ļoti aizdomīga 😀 bet nu rezultāts ir interesants, to nu par tradicionālu maizi, latviešu izpratnē nenosuksi. Bet garda gan.

Sastāvdaļas:

1.250 g miltu (man gan sanāca 300-320 g)

2. 10 g rauga

3. 50ml piena

4.5 g sāls

5. 25 g cukurs

6. 3 olas

7.125 g sviests

Maizes pagatavošanai nepieciešamas vismaz 9 stundas.Sijātos miltos iesitam olas, pievienojam cukuru, sāli. Siltā pienā izkausējam raugu. (Pienam jābūt tik siltam lai tajā brīvi varētu turēt mazo pirkstiņu, bet nesajustu aukstumu.)Piena un rauga masu pievienojam miltiem un olām. Visu rūpīgi sajaucam, veidojot mīklu. Pievienojam sviestu, kuram jābūt istabas temperatūrā. Sākam mīcīt mīklu, līdz tā vairs nelīp pie rokām. Tā būs vijīga, un maiga. Salīdzinoši ” šķidra”. Nosedzam mīklu ar dvielīti un ļaujam uzrūgt apmēram 2 stundas.Kad mīkla labi uzrūgusi, to atkal samīca. Tad to liek atpūsties vismaz 5  stundas 6 grādu temperatūrā. Es mīklu šādi uzglabāju visu nakti. Pēc tam no mīklas veido vēlamās formas (var veidot mazas maizītes, gan klaipiņus). Cepot mīklas daudzums vairākkārt palielināsies.Cepam apmēram 180-190 grādu temperatūrā. Ja veido mazākus kukulīšus, tad attiecīgi tie jācep arī zemākā temperatūrā.Rezultāts- ļoti gaisīga, irdena un mīksta maize. Indeāla piedeva zupai, salātiem. Man ļoti garšo ar kausēto sieru. Ja pievienotu safrānu, žāvētus augļus un nedaudz vairāk cukura sanāktu interesanta saldā maize.

Labu apetīti!